Šogad Ziemassvētku eglīšu cenas varētu būt par 10% mazākas

Šogad Ziemassvētku eglīšu cenas varētu būt par 10% zemākas nekā pagājušajā gadā, žurnālam “Kapitāls” prognozē SIA “Stādaudzētava Blīdene” valdes priekšsēdētājs Rinalds Rullis.
2006.gadā parastā standarta eglīte – apmēram 1,7 metrus gara – maksāja no 10 līdz 15 latiem, sudrabegle – no 15 līdz 20 latiem, bet podiņegles – 10 līdz 15 latu. 2007.gadā parastā eglīte bija nopērkama par 8-10 latiem, par 15 latiem jau varēja dabūt diezgan izcilu sudrabegli, savukārt metru garu podiņegli varēja nopirkt par 10-15 latiem.
Kā stāsta uzņēmējs, 2008.gada nogalē jau bija jūtams diezgan pamatīgs cenu kritums un par skaistu parasto standarta eglīti bija jāmaksā 5-7 latus, sudrabegle maksāja 10-14 latus, podiņegles – ap desmit latiem.
“Apgrozījuma kritums visiem egļu tirgotājiem pagājušajā gadā bija ļoti straujš. Rēķinot procentos, salīdzinājumā ar 2007.gadu kritums varēja būt apmēram 50%. Iespējams, arī tāpēc, ka palielinājās tirgus dalībnieku skaits – tirgū ienāca vairāki mazie spēlētāji, privātpersonas, zemnieki,” norāda Rullis. “Protams, arī mūsu apgrozījuma kritums bija diezgan spēcīgs. Realizējām apmēram 1500 konteineregles, ap 2000 zāģētās sudrabegļu, baltegļu un ap 7000 parasto eglīšu. Ja 2007.gadā, pārdodot tādu pašu daudzumu eglīšu, mēs ietirgojām 60 000 latu, tad pērn – tikai 37 000 latu. Starpība ievērojama.”
Viņš skaidro, ka egļu tirgū ir trīs galvenās grupas. Pirmā grupa ir podiņegles jeb konteineregles. Daļa no tām domātas tikai svētku laikam un nav paredzētas ilgākai glabāšanai vai pārstādīšanai. To augstums ir līdz vienam metram.
Otra grupa ir cirstās sudrabegles un baltegles. Lielākoties tiek tirgotas no Vācijas, Igaunijas un Dānijas ievestās egles, jo Latvijā šīs grupas kokus audzē nepietiekamā daudzumā.
Trešā grupa ir tā saucamās meža egles, kuras pārsvarā iepērk no zemes īpašniekiem, zemniekiem.
“Mūsu uzņēmumam 10% pieprasījuma veido konteineregles, ap 20% sudrabegles un baltegles, bet visvairāk – aptuveni 70% – tiek patērētas parastās egles. Ja runā par apgrozījumu, tad podiņegles veido 15%, sudrabegles un baltegles – ap 35%, bet pārējos aptuveni 50% – parastās egles,” skaidro “Stādaudzētavas Blīdene” vadītājs.
Egļu pārdošana sākas decembra sākumā, nedaudz tiek tirgots arī novembra beigās, jo ir iestādes, kurās nepieciešamas egles, savukārt veikaliem nepieciešams noformējums. Novembra sākumā cilvēki mēdz iegādāties podiņegles, izlikt uz balkona terases vai dārzā. Tāpēc jau novembrī daļai eglīšu jābūt sagatavotai.

LETA

Leave a Comment