Uz tikšanos 2010. gada Ziemassvētkos!

2009/12/26

Gluži neticami, taču aiz muguras 2009. gada Ziemassvētki, ko tik pacietīgi esam gaidījuši. Gads gan pagājis tādā kā krīzes zīmē un visticamāk, ka šis gads ir bijis krietnu pārbaudījumu laiks daudziem no mums. Nav šaubu, tas mūs padarīs stiprākus citiem pārbaudījumiem. Jo visi notikumi ir kā kalni un lejas. Te esam augšā- pašā virsotnē, bet te slīdam uz leju. Nu esam lejā, tādēļ varam būt droši, ka drīz sāksies kāpiens augšup: atgūsim zaudētos darbus, spēsim nomaksāt parādus, atgūsim ticību savai valstij.
Runājot par šo dienasgrāmatu, nevar nepamanīt, ka tā ir piedzīvojusi varenu apmeklējumu kāpienu. Teju trīs reizes vairāk nekā pērn. Rezultāts jau laikus liek domāt par gatavošanos nākamā gada svētkiem.
Tādēļ visi kopīgi sagaidīsim Jauno 2010. gadu- mūsu cerības gadu. Tiksimies nākamos gada skaistākajos svētkos Ziemassvētkos!


Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna Ziemassvētkos

2009/12/26

Labvakar jūsmājās Ziemassvētku vakarā!
Šis vakars daudziem no mums ir gada visgaidītākie svētki. Jo Ziemassvētki ir mīlestības, cerību un gaismas laiks.
Līdz ar Ziemassvētku atnākšanu dienas kļūst garākas un mūsu rīti – gaišāki. Šovakar katrā mājā Ziemassvētku eglītē deg sveces. Sveces gaisma ir kā cerība mūsu sirdīs. Kamēr tā deg – tumsa nespēj iemājot mūsu prātos un nākotnes sapņos.
Patiesa cerība nav tikai sapnis par to, kādu vēlamies redzēt nākotni. Cerība dod mums pārliecību, ka neesam vieni savos darbos un centienos. Un šī pārliecība veido katra cilvēka vēlmi pašam panākt vairāk gaišuma savā dzīvē.
Taču visvairāk Ziemassvētkos ir paļāvības. Paļāvības uz to, ka kopā ar sev tuvajiem cilvēkiem sagaidīsim vairāk gaismas, vairāk mīlestības un siltuma ikdienā. Paļāvības uz to, ka mēs visi kopā panāksim vairāk savstarpējas izpratnes, godīguma un vairāk pašaizliedzības.
Stāstā par Kristus dzimšanu tiek minēts, ka eņģeļi nāca pie cilvēkiem ar mudinājumu nebaidīties no brīnuma, kas tiks piedzīvots. Nebaidīties no Kristus piedzimšanas.
Nebaidīsimies arī mēs šovakar no brīnuma – atklājuma par to, kādi īstenībā esam mēs paši. Meklēsim sevī un sev tuvajos kaut ko jaunu, līdz šim nepamanītu, jo katrā no mums ir kāds talants, kādas vēl neapzinātas spējas un neapjausts iekšējais spēks. Katrā no mums mīt kas īpašs, kas dara bagātus mūs pašus un dara bagātu pasauli, kurā mēs visi kopā dzīvojam.
Tieši Ziemassvētkos biežāk atceramies cilvēkus, kas paveic mums visiem nozīmīgas lietas. Par savu naudu, aicinot palīgā domubiedrus, ceļ baznīcu savā ciematā. Veido Likteņdārzu. Sauc mūs visus kopā izjust Sirdspukstu spēku. Vāc vēstures liecības. Atjauno pieminekļus. Gūst atzinību pasaulē.
Atver savu sirdi audžubērniem. Rūpējas par slimajiem un vientuļajiem. Par brīnumu pārvērš savu lauku, sētu un dārzu, ļaujot visiem priecāties par mūsu zemes skaistumu.
Lai šajos Ziemassvētkos pie mums visiem nāk brīnums – atklāsme par tām bagātībām, kas rodamas mūsos pašos. Atklāsme par to, ko mēs katrs varam darīt par labu savai ģimenei, tuviniekiem, savam ciemam, pilsētai un savai valstij.
Ziemassvētki ir ne vien gaismas un cerību laiks, bet arī mīlestības svētki! Mīlestība ir tā, ko visvairāk alkstam saņemt un kuras nekad nav par daudz. Tieši tā liek piedot, liek uzņemties atbildību, liek būt pašaizliedzīgiem. Tā ir visaizsargājošākā un visvairāk spēku dodošā. Tā atļauj kļūdīties, būt vājiem, dažreiz būt arī nepareiziem un tomēr – mīlētiem.
Mīlestība piedzimst līdz ar katra bērna nākšanu pasaulē. Tā dzīvo kopā ar cilvēku. Tā – kā Ziemassvētku pīrāgu ieraugs siltumā – pieaug atkal un atkal. Mīlestības nams un patvērums ir ģimene. Mīlestība vienmēr atrod ceļu uz mājām, pie savējiem.
Reizēm mīlestība var darīt mūs gan aklus, gan pārāk daudz piedodošus, gan pārāk prasīgus. Taču vienalga tā ir visspēcīgākā saikne, kas saista paaudzes, rada piederības sajūtu savai dzimtai un tuviniekiem. Latvija ir un būs tik spēcīga, cik stipras un mīlestības pilnas ir mūsu ģimenes.
Šajās Ziemassvētku dienās dalīsimies sirds siltumā arī ar tiem, kuriem ikdienā mīlestības segas trūkst. Apciemosim sen neredzētu vai vientuļu kaimiņu, radiniekus, sirmos vīrus un sievas, kuriem ikdienā pietrūkst bērnu un mazbērnu čalas. Lūkosim, vai varam iepriecināt bērnus, kuru vecākus dzīves līkloči ir aizveduši prom no katra cilvēka pienākuma – auklēt, rūpēties un gādāt par saviem bērniem.
Šogad atkal daudzi cilvēki labdarības akcijās ir pierādījuši, ka varam un, galvenais, vēlāmies palīdzēt. Es no visas sirds pateicos visiem, kas spēj atvērt savu sirdi žēlsirdībai un iejūtībai, cilvēciskam priekam par cita prieku, tādējādi vairojot mīlestību un ticību mums visapkārt.
Saules ritums dzen laiku uz priekšu. Jau rīt būs gaišāk, jau rīt saules gaismas būs vairāk. Gaidīsim to ar cerībām. Gaidīsim to ar Ziemassvētkos atrasto brīnumu sevī un savos tuvajos! Gaidīsim to ar mīlestību, jo tieši mīlestība ļauj piedzimt cilvēkam. Mīlestība ļauj atdzimt no jauna gan cilvēkiem, gan valstij. Tā ir bijis vienmēr un ir arī šodien.
Novēlu jums visiem gaišus Ziemassvētkus!

www.president.lv

Kubā svin dāvanām bagātus Ziemassvētkus

2009/12/26

Vašingtonai atceļot striktā sankciju režīma ieviestos ceļošanas ierobežojumus, Kubā šogad iespējams svinēt citkārt grūti iegūstamām dāvanām pārbagātus Ziemassvētkus.
“Brīvības salu” lielā skaitā apciemo ASV kubieši, sev līdzi dāvanās vedot gan platekrāna televizorus, gan izsmalcinātus saldumus. Svētku laikā no Maiami uz Havanu katru dienu dodas desmitiem pasažieru lidmašīnu.
“Šogad ģimenes priecājas, ka var uzņemt no Savienotajām Valstīm radiniekus, kas viņus jau sen gribēja apciemot, bet nevarēja to izdarīt. Par to mēs pateicamies Dievam,” sacīja Kubas katoļu kardināls Haime Ortega.
Kardināls piebilda, ka 1,5 miljoni kubiešu devušies uz ASV politisku vai ekonomisku iemeslu dēļ.

LETA

Pasaule svin Ziemassvētkus

2009/12/25


Ziemassvētku mese Rietumkrastā, netālu no Jenīnas. Foto: AFP/LETA


Lielbritānijas karaliene Elizabete II Ziemassvētku apsveikumu tautai teica Bekingemas pili. Foto: AFP/LETA


Nuristānas bāzē Afganistānā Ziemassvētku mielastu sadala amerikāņu karavīri. Foto: AFP/LETA


Kristieši svin Jēzus piedzimšanu Indonēzijas otrā lielākajā pilsētā Surabajā. Foto: AFP/LETA


Degunlācītis Vācijas pilsētas Hanoveres zoodārzā izpēta savas Ziemassvētku dāvanas. Foto: AFP/LETA


Dienvidkorejas strādnieki Santa Klausa kostīmos veido dāvaniņas nabadzīgu ģimeņu bērniem. Foto: AFP/LETA

Diena

Briti nemāk noslēpt dāvanas

2009/12/25

Vairāk nekā 43 % britu vecāku atzinušies, ka tik slikti slēpj bērniem sagatavotās Ziemassvētku dāvanas, ka viņi tās atrod jau krietnu laiku pirms svētkiem.
Turklāt 44% britu atzīst, ka vismaz reizi dzīvē ir aizmirsuši, kur noslēpuši dāvanu, vēsta „OK!”.
Visbiežāk dāvanas tiekot slēptas zem gultas, bufetē vai verandā, kur bērni tās viegli atrod. Tomēr daži vecāki spēj izdomāt arī oriģinālākas vietas dāvanu slēpšanai – kaķa groziņā, brokastu pārslu kastē un pat akustiskajā ģitārā.

Neatkarīgā

Arhibīskaps Vanags Ziemassvētkos aicina netiesāt līdzcilvēkus

2009/12/24


Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags savā Ziemassvētku uzrunā Latvijas iedzīvotājus aicinājis netiesāt līdzcilvēkus, meklējot atriebības iespējas saviem pāridarītājiem, bet attiecībās ar cilvēkiem ienest vairāk piedošanas un mīlestības.
“Ziemassvētkos esam vairāk gatavi izlīgt, nevis karot, piedot, nevis atmaksāt, nepateikt to, ko citkārt varbūt uzkliegtu, un atrast iejūtību, kādu parasti nepazīstam,” uzsvēris Vanags, paužot pārliecību, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ šie svētki ir tik gaidīti.
Tomēr viņš mudina atcerēties, ka Kristus nepiedzima tādēļ, ka cilvēki būtu labas un dvēselē skaidras būtnes, kuru sabiedrībā viņš ilgojās nokļūt, bet patiesais nākšanas iemesls bija Dieva vilšanās cilvēkos, kuri ikdienā mēdz atmaksāt ļaunu ar ļaunu.
“Uz pārestību atdarīt ar pārestību šķiet dabiski un taisnīgi. Uz sitienu ar sitienu. Krāpniekam atkrāpt atpakaļ, un tā bez gala,” norāda Vanags, pieļaujot, ka tādēļ Ziemassvētkos varētu gaidīt piedzimstam nepārspējamu viltnieku un lielu atmaksātāju, un, iespējams, cilvēkiem šķiet, ka tikai Dieva atmaksa spētu nest gandarījumu.
Tomēr Dievs nesteidzas atdarīt, bet izglābt un dziedināt, dodot cerību, kas cilvēkam palīdz piecelties, uzsver arhibīskaps, vēlot, lai Ziemassvētki cilvēkus iedvesmo nevis būt visuvareniem un zinošiem, tiesājot “ar pērkoniem un zibeņiem”, bet attiecībās ar cilvēkiem un saskarē ar pasauli būt mīlošiem, piedodošiem un cerības pilniem, kas gan meklējams nevis katrā cilvēkā pašā, bet ko pasaulē ienes Kristus.

LETA
Foto: F64

Tā radās galvenā Ziemassvētku dziesma

2009/12/24


„Klusa nakts, svēta nakts…” noteikti varētu nosaukt par Ziemassvētku himnu. Zulusu valodā pirmie šīs dziesmas vārdi skan – „ebusuku obungovele”. Botsvānas kristieši to iesāk ar vārdiem „Jusuke litke thola”, bet Japānas iedzīvotāji dzied: „Shitsukeki majonaka”.
Ziemassvētki bez šīs dziesmas vairs nav iedomājami, „Klusa nakts, svēta nakts…” skan praktiski visās pasaules radiostacijās, televīzijās, ielās, tirdzniecības centros un daudzās jo daudzās mājās pie Ziemassvētku eglītes.
Vācijā šī dziesma parādījās 1831. gadā. Interesanti, ka vienlaicīgi dziesmas pirmās notis sāka ieskandināja gan Berlīnes, gan Drēzdenes Ziemassvētkus. Tolaik tika teikts, ka teksta un mūzikas autors ir nezināms.
Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms IV pirmo reizi šo dziesmu dzirdēja 1853. gadā. Tā tik ļoti iepatikās karalim, ka viņš pavēlēja atrast autoru. Karaļa griba netika izpildīta veselu gadu. Grūto uzdevumu izdevās atrisināt tikai 1854. gada decembrī veiksmīgas sagadīšanās dēļ.
Austrijas pilsētas Zalcburgas kora direktors Prūsijā bija labi pazīstams kormeistars. Viņš sastrīdējies ar kādu kora biedru – pusaudzi vārdā Fēliks Grūbers, jo tas, viņaprāt, nepareizi dziedājis šo dižo svētku dziesmu.
Uz kormeistara aizrādījumu jaunietis sacīja: „Mēs mājās vienmēr to dziedam tieši tā. Mans tēvs labāk par visiem zina, kā dziedāt šo dziesmu, jo viņš to sarakstīja.”
Pārsteigts par tādu jaunumu, kora direktors pameta visas iesāktās lietas un devās apciemot Grūberu ģimeni.
Izrādījās, ka vietējais ērģelnieks un baznīcas kora diriģents, 67 gadus vecais Francs Grūbers patiešām bija šīs populārās dziesmas mūzikas autors. Kā teksta autoru Grūbers nosauca savu paziņu mācītāju Jozefu Moru. Tad arī tapa zināms, kā dziesma radusies.
1818. gada 23. decembrī Sv. Nikolaja baznīcas vikārs Obendorfā Jozefs Mors bija paniski nobijies, jo ieraudzīja, ka peles sagrauzušas ērģeles. Ko darīt? Nevar taču svētku Misi pavadīt bez mūzikas. Moram prātā iešāvās doma – ir vajadzīga svinīga dziesma! Uz neliela papīra gabaliņa viņš uzrakstīja pāris rindiņas un dedzīgi metās uz netālu esošo ciematiņu, kur dzīvoja ērģelnieks Grūbers.
Pēc ilgas pārliecināšanas mūziķis piekrita palīdzēt savam draugam radīt melodiju.
1818. gada 24. decembrī Sv. Nikolaja baznīcā pirmo reizi izskanēja „Klusa nakts, svēta nakts…”. No šīs dienas dziesma sāka savu triumfa gājienu vispirms Austrijā, pēc tam arī kaimiņos esošajā Vācijā.
Ērģelniekam Grūberam paveicās, jo slava, lai gan ar 35 gadu nokavēšanos, tomēr sasniedza viņu. Savas pēdējās dienas viņš nodzīvoja lielā godā. Tiesa, vārdu autors Mors tā arī savu atpazīstamību nepiedzīvoja – 1848. gadā viņš mira 56 gadu vecumā.
Abu vērtīgo cilvēku piemiņa ir dzīva vēl šodien. Uz Sv. Nikolaja baznīcas ir uzraksts: „Šeit 1818. gada 24. decembrī skolotājs Francs Grūbers sarakstīja melodiju, bet vikārs Jozefs Mors sacerēja tekstu dziesmai „Klusa nakts, svēta nakts…”

www.kasjauns.lv

Ziemassvētku vecīti Ziemupē apciemojuši 1500 bērni

2009/12/24


Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem apmeklētāju skaits šogad esot sarucis, tāpēc ciemiņu dienas katru dienu netiek rīkotas. Decembrī Ziemassvētku vecīša ciematiņš Ziemupē bijis atvērts apmeklētājiem 10 dienas, aģentūrai LETA pastāstīja Ziemassvētku vecīša biroja darbiniece Liene Glezere.
“Šogad mazāk brauc ģimenes, un pārsvarā ir skolu apmeklējumi. Visvairāk apmeklētāju ir no Rīgas, Kuldīgas, Ventspils un Liepājas,” atklāja Glezere.
Ziemupē iespējams sastapt ne vien pašu Ziemassvētku vecīti, bet arī viņa četrkājainos draugus – četrus trusīšus un divas kaziņas. Šogad bērni zvēriņiem atveduši tik daudz kāpostu un burkānu kā nekad agrāk, pastāstīja Glezere.
Ziemassvētku brīvdienās Ziemassvētku vecītis Ziemupē nebūs sastopams, jo, kā zināms, svētkos viņam ar dāvanu maisu jāpagūst apciemot bērnus tuvākā un tālākā apkārtnē. Taču ciemiņus vecītis gaidīs vēl 26. un 27.decembrī, savukārt 30.decembrī plkst.15 paredzēta atvadu ballīte.
Jau ziņots, ka kopš 7.decembra Pāvilostas novada Vērgales pagasta Ziemupes stāvlaukumā, pašā jūras krastā, atvērts Ziemassvētku vecīša ciematiņš.
Ziemassvētku vecīša ciematiņā Ziemupē kuras ugunskurs, bet rūķis vāra tēju, cep pankūkas un piparkūkas. Atvērts pasta namiņš, kur bērni var zīmēt un nosūtīt saviem mīļajiem apsveikuma kartītes ar īstu Ziemassvētku vecīša zīmogu. Var arī tīt vaska sveces, iet rotaļās un dziedāt karaoke.

LETA
Foto: Uldis Dobelis

Ziemassvētku vakarā jāēd deviņas reizes

2009/12/24

Ziemassvētku vakarā jāēd deviņas reizes, tad nākamais gads būs bagāts, vēsta tautas ticējumi, kas apkopoti grāmatā “Latviešu gadskārtu ieražas”.
Ziemassvētku naktī galdā noteikti jāliek maize, lai tās nākamgad nepietrūktu. Tradicionāli Ziemassvētku ēdieni ir pupas un zirņi. Senie latvieši par galveno Ziemassvētku ēdienu uzskatīja koču – no lobītiem miežu un kviešu graudiem vārītu biezputru, kuru gatavoja kopā ar cūkas galvas pusi, klāt pievienojot zirņus un pupas. Galdā tika likts arī cūkas šņukurs, putraimdesa, pīrāgi.
Ziemassvētku vakars ir labākais zīlēšanas laiks, un te seno latviešu fantāzija bijusi bezgala plaša.
Lai nodrošinātu labu ražu, senie latvieši Ziemassvētku naktī skaitījuši zvaigznes.
Ja grib, lai bites labi padodas, Ziemassvētku naktī jāiet aitas cirpt svešā kūtī. Pie tam cirpt vajagot tikai no aitu krustiem un pieres, bet nocirptā vilna jāliek stropa dibenā.
Pie labas ābolu ražas tikt ir vēl vieglāk – Ziemassvētku vakarā jāsit ābeles ar biksēm vai arī ābelē slepus jāpakar saimnieka bikses, kuras viņš novilcis pirtī.
Lai būtu daudz naudas, Ziemassvētku vakarā melns kaķis jāapnes ap baznīcu.
Var pamēģināt arī iegūt “neizdodamo latu”, kuru nekad nevar iztērēt, jo tas atgriežas saimnieka kabatā. Lai pie tāda naudas gabala tiktu, Ziemassvētku naktī, ejot uz baznīcu, jāpaliek zem kreisās kājas zeķes nauda. Kad mācītājs skaita tēvreizi, tā jāskaita līdzi, bet otrādi – ačgārni – un beigās nav brīv teikt “āmen”.
Ziemassvētku rītā jāceļas agri, tad visu gadu neaizgulēsies. Turklāt Ziemassvētku rītā kādam jāpacenšas labi agri iziet no mājām, pirms nav ienācis kāds svešs, kurš var atnest nelaimi mājās.
Ziemassvētku vakarā jāskrien basām kājām trīsreiz mājai apkārt, lai nesāp zobi.
Ziemassvētkos arī jāpasteidzas izzīlēt nākamo precinieku, jo pēc Zvaigznes dienas (6.janvāra) senās latvietes preciniekus vairs nemēdza zīlēt.
Ziemassvētku vakarā meitas metušas eglītē vainadziņu. Ja mestais vainadziņš palicis eglītē, tad meita žigli izprecēta. Cik reižu vainadziņš nokritis zemē, tik gadu vēl jāgaida.
Ziemassvētku vakarā meitām jābaro suns un tad jālaiž laukā. Uz kuru pusi suns skries, uz to pusi meitu aizvedīs tautās. Ja pašai sava suņa nav, Ziemassvētku naktī var iziet ārā un paklausīties, kurā pusē suņi rej, no turienes tad arī precinieks gaidāms.
Ziemassvētku vakarā meitas nesušas malku. Ja pagales pa pāram, tad būs kāzas.
Eksotikas cienītājas laukos var izmantot citu metodi – meita uzsēžas uz krāsns kruķa un jāj uz cūku kūti. Cik cūkas sāk bailēs kviekt, tik gadi būs jāgaida precinieks. Ja ierukšķas tikai kuilis, precinieks būs klāt jau nākamgad.
Meitas Ziemassvētku vakarā var arī mest kurpi pār plecu, ja nokritīs ar purngalu uz durvju pusi, būs precinieks.
Bet neba meitas vien centās nosapņot vai izzīlēt nākamo precinieku. Kurš puisis grib savu nākamo līgavu redzēt, tam Ziemassvētku naktī jākāpj uz istabas augšas un jāstāv aiz skursteņa – tad līgava parādīsies.

LETA

Rietumu kristīgā pasaule svin Ziemassvētku vakaru

2009/12/24

Šovakar Rietumu kristīgajā baznīcā ar Ziemassvētku vakaru sākas Kristus dzimšanas svētku svinības. Kristiešu draudzēs Latvijā notiek svētku dievkalpojumi. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags šovakar plkst.18 vadīs Ziemassvētku svētvakara dievkalpojumu Rīgas Domā, savukārt Romas katoļu baznīcas Latvijā kardināls Jānis Pujats svēto misi vadīs plkst.20 Svētā Jēkaba katedrālē.
Īstā Kristus dzimšanas diena nav zināma – evaņģēlijos minēts tikai Jēzus piedzimšanas fakts. Ēģiptē III gadsimtā Jēzus Kristus dzimšanas diena tika svinēta 25.martā. Arī citās Austrumu zemēs šo dienu cilvēki saistījuši ar pavasara saulgriežiem. Romā 25.decembri kā Kristus dzimšanas dienu sāka svinēt ap 336.gadu. Ķeizars Marks Aurēlijs 274.gadā par godu “neuzvaramā Saules dieva” dzimšanai 25.decembri izsludināja par valsts svētkiem, tādējādi cenšoties stiprināt pagānu valsti.
Lai mazinātu šo pagānisko iespaidu, kristieši sākuši svinēt 25.decembri kā Jēzus Kristus dzimšanas dienu, tādējādi apliecinot, ka Kristus ir “pasaules gaisma” un “taisnības saule”. No Romas šī tradīcija ātri izplatījās Āfrikā, Spānijā, Ziemeļitālijā, Gallijā.
Ziemassvētku liturģijā ir Vigilijas mise, kuru katoļu baznīcās notur Ziemassvētku vigilijas, 24.decembra, vakarā. “Vigilare” nozīmē “būt nomodā”. Senos laikos pirms lieliem svētkiem visu nakti lūdzās, gavēja un gandarīja. Tāda gavēšanas diena bija arī 24.decembris. Tagad šajā dienā gavēnis ir atcelts.
25.decembrī katoļu baznīcā tiek noturētas trīs Svētās Mises. Pirmā Mise ir veltīta naktij. Tautā to sauc par Eņģeļu Misi, jo eņģeļi pirmie sludināja prieka vēsti virs Betlēmes. Otrā Mise notiek rīta stundā, to mēdz saukt par Ganu Misi, atceroties Betlēmes ganus, kas pirmie aizsteidzās pie Jēzus silītes. Savukārt trešā Sv.Mise notiek dienā. Tā ir Augstā Mise.
Ziemassvētkiem sekojošās septiņas dienas sauc par Ziemassvētku oktāvu. Šajās dienās Svētās Mises lūgšanas ir pieskaņotas Ziemassvētku notikumam. Svētdienā pēc Ziemassvētkiem ir Svētās ģimenes svētki.

LETA